Par THE plānu.
Pamazām back on the track. Ir pagājusi 21 diena jebšu 3 nedēļas. Aizvadītā pagājusi gan ar vairākām sevis uzstādītā plāna neievērošanas reizēm, bet.. apstāties nedrīkst.
Par to, kā vispār.
Vakardienas doma bija par cilvēkiem, viņu uzskatiem (jā, vakardienas - rakstu ar dienas aizkavēšanos). Salīdzinoši ļoti īsā laika sprīdī dzirdēju divus ļoti atšķirīgus paziņojumus. "Cilvēki nemainās." un "Tik neiedomājami, ka tāds cilvēks, kāds viņš bija kādreiz, varēja kļūt par to, kas ir tagad."
Un taisnība ir abiem. Jo bez gribasspēka cilvēki tik tiešām nemainās, bet saņemot sevi rokās var veikt neiedomājamo. Kam gan bieži var traucēt nospiedošā vairākuma uzskats, ka cilvēki taču nemainās.
Varbūt nemainās tie, kas domā, ka citi nevar mainīties? Jo pašiem tas nekad nav izdevies vai bijis nepieciešams? Tas, ja kāds nevēlas kļūt par savu labāko versiju (vai varbūt tāds jau jūtas?), nenozīmē, ka to nespēj citi. Ja grib un rīkojas, tad - var. :)
Tikai kārtējais pierādījums, ka nekas nav viennozīmīgs.
Lai dzīve izdodas!
Dienas dziesma:
Intars Busulis - Brīvdiena
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru