trešdiena, 2010. gada 22. septembris

gribu tevi atpakaļ,

mana saule, mana vasara!


Jāņi.

Izlaidums + Positivus'10.



Ļoti trakie piedzīvojumi ar Madaru.



Igaunija: Vecticībnieki, Peipuss un Tartu.



Ļoti jauks Oskara goodbye pasākums ar foršajiem ĀVĢ draudziņiem.



Hamburga. Mana mīlestībiņa.



Norāvāmies no ķēdes. "Bedre, bedre!", "Ņemuņamu" un citi.



Vienkārši esam forši.



Aizvadām vasaru un uzsākam RTU dzīvi pēc lieliskās fotoorientēšanā.

Bija sasodīti forši!

piektdiena, 2010. gada 3. septembris

par to, kas notiek

Pārmaiņas, mežonīgas pārmaiņas.

Jauna dzīves vieta, jauna skola, jauna ikdiena, jauni cilvēki apkārt, jaunas emocijas, jaunas sajūtas, domas un pārdomas. Pa vidu jaucas mazliet vēl no visa vecā. Jo neko jau ar nazi nenogriezīsi, un nemaz ar nevajag. Principā visām pārmaiņām vajadzētu notikt lēni un pakāpeniski, jo tā esot stabilāk. Un tagad? Viss notiek ātri. Viss. Vai tāpēc tas nebūtu stablili? Jautājums paliek neatbildēts.
Diemžēl mazliet šķiet, ka viss, kas ātri notiek, izveidojas, tikpat ātri arī izgaist. Varbūt ne šoreiz. Cerams.

PS Viena gudra sieviete man teica, ka man jāņem vērā savas emocijas, es nedrīkstu tās ignorēt un visam pieiet tik konstruktīvi, kā to parasti mēdzu darīt. Izklausās vieglāk kā patiesībā.

trešdiena, 2010. gada 14. jūlijs

kad pamet pavisam

bija 2:42. jau sen gribēju doties gulēt, bet kaut kas vēl turējā nomodā. atskanēja telefona zvans. tik vēlā nakts stundā, ko no manis grib tik vēlā nakts stundā? atskanēja nomākta, raudpilna un mazliet uztraukta balss. kas vēlējās parunāties, vēlējās, lai pažēlo. jo aizgāja. tuva dvēselīte viņu pameta. uz visiem laikiem. vai vismaz šajā dzīvē..

tā nu lūk es doties gulēt vairs nespēju. pa prātu šaudās simtiem jautājumu. simtiem 'kāpēc' par pasaules kārtību. kas nosaka, kurš, kad un kā pametīs šosauli? it kā jau gluži dabiskas lietas un procesi, bet tomēr gribas izskaidrojumu. it īpaši tuvākajiem. jo pārdzīvot taču arī nedrīkstot - tā dvēselītei grūti aiziet esot. bet ir taču grūti nepārdzīvot, ja nav atbilžu vismaz uz daļu no visiem 'kāpēc'.

un mēs neviens nezinām, kura būs mūsu pēdējā diena. ikdienā mēs to piemirstam, jo skices dzīvei jau ir gadu desmitiem uz priekšu. mēs aizmirstam, ka principā viss var beigties jebkad. arī tagad. un arī pēc 80 gadiem, protams. bet mēs nezinām.

tagad gribas visus samīļot. pateikties par to, ka viņi man ir vai ir bijuši(jo ikkatrs taču mums lielāku vai mazāku kripatiņu dzīvei dod!). samīļojiens arī tev, draugs. (hug)

otrdiena, 2010. gada 13. jūlijs

Mazliet par.. mīlestību?

Atkal atcerējos interesanto skaidrojumu kādā ikvakara pašmāju televīzijas kanālu filmā par dažādām mīlestībiņām.  To videogabalu gan redzēju pāris mēnešus atpakaļ, bet tā fragmenta doma vēl aizvien ik pa laikam uzpeld prātā.

Ja pēc šķiršanās tu pārdzīvo 2 mēnešus, tā bijusi mīlestība. Ja nevari cilvēku aizmirst 2 gadus, tā bijusi lielā mīlestība. Bet milzīgā mīlestība... Tā neizdzisīs nekad!

Tas nedaudz izskaidro to, ka nav tikai viena mīlestība katrai dveselītei šai dzīvē dota - tās ir daudz. Un dažādas. :)

pirmdiena, 2010. gada 28. jūnijs

elpo dienu, elpo sauli

padarīto izelpo
mēs joprojām esam jauni, pasacīties neprotot

man nav ne jausmas kāpēc tā
es vienkārši tev uzticos
varbūt var arī savādāk
bet es tai visā neklausos
es jūtu tā, kā tagad ir
ir labi tā, es zinu to
un lapa šad tad jāpāršķir
no acīm tev to nolasot

man reiz kāds draugs teica, ka, ja gribot sakārtot domas, tad vajagot to kādam izstāstīt, jo, izsakot savu domu, tā atrod savu īsto vietiņu. tā kā šī lieta vairāk vai mazāk skar tikai mani(labi, nē), izklāstīšu to sev šeit. tas iespējams būs haotiski, gluži kā viss šobrīd manā galvā notiekošais, bet es centīšos. centīšos uztverami. sev un tev.

šī brīža izvēle dara mani traku. ir divas iespējas(un labi, ka tikai divas. bet tas izvēli neatvieglo). pirmā - ļauties kam jaunam un pabaudīt dzīvīti ar lielāku vai mazāku laimītes un īpašuma(no vārda "īpašs" nevis "īpašums") sajūtu sirdī. neizklausās nemaz tik slikti, vai ne? bet ir sajūta, ka no šī es neko dziļu neiegūšu, tik tādu seklu apmierinātību ar dzīvi. virspusējība, vjak. tad šķiet, kādēļ es vispār domāju par šo? ķersimies pie otrās iespējas. es varu turpināt "domāt". spēlēties, ākstīties, darīties, lai varbūt kādreiz viss būtu tik ideāli kā septītajās debesīs. tik daudz, tik ļoti daudz var iegūt. un zaudēt. zaudēt sevi. risks.

es vienmēr esmu tā, kas saka:"riskē!" dari, ja sirds saka, ka jārīkojas, ka ir vērts.

gribas vēl vienu reizi. lai saprastu, lai izprastu, sajustu... sajustu likteni. kā tur bija tas teiciens - vai nu ir, vai nav. parasti ir kāda sajūta, bet šobrīd ir tieši kā uz asmens. neliela vēja plūsma, kāds neliels notikums vai pagrieziens un - dankš. tu esi kādā no pusēm. un viss, tad nu gan. tad tu esi vienā no pusēm un tur arī paliksi kādu ilgāku vai ne tik ilgu laiku.

ir reizes, kad lietas var censties apvienot. bet neesmu pārliecināta, vai tā būtu arī šoreiz. jo citreiz, kad cilvēks grib būt visur ar visiem, viņš beigās īsti nav nekur un ir viens pats. tā vienkārši ir - lai cik ļoti vēlētos, visu tik tiešām nav iespējams paspēt(ar pāris mēnešu aizturi es šo domu saprotu. beidzot). un varbūt arī nevajag. lai nav par daudz.

un galu galā - mēs nekad nevar prognozēt rezultātu. izplānot sev "pa prātam" ir viens, realizēt - jau kaut kas cits. jo tas šoreiz nav atkarīgs no mums.

kad ir ieviesusies aptuvena skaidrība par notiekošo, atliek vien pieņemt lēmumu un izvēlēties savu ceļu. savu ceļu, ko piepildīt.

uz visu.

otrdiena, 2010. gada 22. jūnijs

interpretācija

katram sava interpretācija par apkārt notiekošo. ar kādu vienu vārdu, teikumu, frāzi mēs varam izteikt un uztvert gluži atšķirīgas lietas.
tad, nu lūk, kā mans brīnums gribēja izžāvēt ķirsīšus:

PS atvainojos par bildes "caurspīdīgumu", vēlāk padomāšu, kā trūkumu novērst. (:

otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

Paulu Koelju. Alķīmiķis

Viņš zināja, ka gani, tāpat kā jūrnieki un ceļojošie tirgotāji, agri vai vēlu sastop kādu, kā dēļ ir vērts aizmirst bezrūpīgos klaiņošanas priekus.


- Un kādi ir pasaules lielākie meli? - aitu gans, gluži samulsis, vaicāja.
- Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. Tādi ir pasaules lielākie meli.


Bagātības atsedz plūstošā ūdens spēks, un šīs pašas straumes tās aprok.


Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, atnes saule.


Šo to viņš jau agrāk bija pieredzējis, un īsts jaunums tas nebija, taču nekad nebija tam pievērsis uzmanību. Un tikai tāpēc, ka bija pie notiekošā pieradis.


"Cilvēkiem ļoti patīk runāt par zīmēm," aitu gans nodomāja. "Īstenībā viņi nemaz neaptver, ko saka."




Mums jāizmanto izdevība, kad veiksme ir mūsu pusē, un jādara tās labā tikpat daudz, cik tā dara mūsu labā. To sauc par labvēlības principu. Vai iesācēja veiksmi.


Tagad, kad esmu ieraudzījis, cik lielas ir manas iespējas, es jūtos daudz sliktāk nekā agrāk. Jo es zinu, ka man varētu būt viss.


Līdzko cilvēks pieņem lēmumu, viņš tiek ierauts spēcīgā straumē, un tā viņu aiznes uz vietām, kas nav pat sapņos rādījušās.


"Es esmu mācījies no aitām un esmu mācījies no kristāla," aitu gans sprieda. "Un es varu mācīties arī no tuksneša."


Intuīcija patiesībā ir pēkšņa dvēseles iegremdēšanās dzīves visaptverošajā straumē, kurā cilvēku dzīvesstāsti ir cieši savijušies, un mēs varam uzzināt, ko vien vēlamies, jo - tur viss ir rakstīts, Maktub.


Un vienai allaž bija kaut kas no tā, kas nepieciešams otrai, - it kā patiesi viss būtu vienas rokas rakstīts.


Ja reiz tu esi nokļuvis tuksnesī, atpakaļceļa nav. Un, ja tu nevari doties atpakaļ, tev jārūpējas tikai un vienīgi par labāko veidu, kā doties tālāk.


"Mēs esam metuši daudzus lokus, bet nekad neesam novirzījušies no ceļa."


Dzīve - tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.


Tagad es esmu ķēries pie tā, ko būtu varējis uzsākt pirms desmit gadiem. Tomēr es esmu laimīgs, ka negaidīju divdesmit gadus.


Ja tu pievērs tagadnei vajadzīgo uzmanību, tu vari to uzlabot. Un, ja tu veic uzlabojumus tagadnē, arī tas, kas notiks vēlāk, būs labāks.


Tev jāielāgo, ka mīlestība nekad neliedz cilvēkam sekot savam Liktenim. Ja viņš pamet savus pūliņus, tas nozīmē, ka mīlestība nav bijusi īsta... Tāda, kas runā Pasaules valodā.


Ja esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastarpsi neko.


Vairums ļaužu pasauli uztver kā apdraudētu vietu, un, patiesi, tieši tāpēc, ka viņi tā uzskata, šī zeme arī kļūst par apdraudētu vietu.


- Kāpēc sirdis neaicina cilvēkus turpināt ceļu pretim saviem sapņiem?
- Tāpēc, ka tas sirdīm liek ciest visvairāk, bet ciest tām nepatīk.


Cilvēka acis atspoguļo viņa dvēseles spēku.


Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.


Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli. (..) Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.

svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs

vakara pasaciņa

Kā paskaties, tā redzi.

Šausmīgi savādi. Vēl no rīta, klausoties šo pasaciņu, tā šķita ļoti smieklīga un uzjautrinoša. Tagad ir citādi. Nāk prātā dažādas analogas situācijas - daži lāči, daži āži un citi zvēri. Ir mazliet savādi, cik atšķirīgi un no cik dažādiem skatpunktiem var paskatīties uz vienu un to pašu lietu vai situāciju. Bet tā jau tai dzīvē notiek, nekas nav tikai vienpusīgs - arī no otras, trešās un vēl pārējām pusēm paskatīties ir jāprot.

trešdiena, 2010. gada 2. jūnijs

bez nosaukuma

Ja intuīcija liek piebremzēt, dari tā. Sajūti. Nav kurp steigt. Turpini tiekties pēc kārotā. Mērķis nezudīs.

P.S. Ja vien tu neesi izvēlējies kustīgo mērķīti(tādu, kā putniņš vai lidojošs šķīvītis). 

P.S.S. Kaut kas tīkams no Pitbulla Rebelution'a:

P.S.S.S. Ja tikai uz mani tu (atkal) paskatītos, Znarok 

trešdiena, 2010. gada 5. maijs

Noderīgi linki

baigais secinājums šodien - ritīgi vajag kādu vietiņu, kur sarakstīt visādas noderīgās saitītes. jo ne vienmēr esmu mājās, un arī mana Opera noteikti nebūs mūžīga, tā kā bookmārki noteikti nav tā vieta, kur vajadzīgās lietas glabāt. saraksts noteikti būs :D un tiks papildināts.

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

beidzam un sākam.

kā nu gadījies, kā ne - šo gadu esmu iesākusi lieliski. un ne tikai es.

celšanās 7:30 vecgada rītā, nokrišana iekš GC, kleitas mērīšana un pirkšana, rimīša iekarošana, desa par 1ls, Kikas glābšana no vientulības autoostā, draudzīgā burkānu graušana, arābu spridzināmā šokolāde, foršas skaņas, smiekli, "forši, ka autobusā no dzeramajiem ir tikai alkohols?", pietura, veselības dzēriens, Oskara miega bojāšana, "Ugāle ir kaut kur aiz dzelzsceļa pārbrauktuves", Ugāles uzraksta gaidīšana un sagaidīšana, Ugāle!, lieliskā cidoniju un citas tējas, virtuve, foršie cilvēki, tresīšana ar mantiņām, foršā jūraszvaigzne jeb Patriks, gangsta luv, kleitu modele Kika, "cik forši ir pateikt Egijas māsai "Sveiki!", pie tam 2as reizes?", lielo vakariņu gatavošana, 3 dzīvi pārsteigumi pie virtuves loga, riču raču, Cacas matu gofrēšana visa vakara garumā, vakariņas, pieēšanās, maz laika līdz jaunajam gadam, foršās lokas pateicoties Kikai, viena traka gangstera ieskriešana istabā, ļotiļoti ātra ģerbšanās, melnās somiņas trakie meklējumi, zvans no Katrīnas, 00:00, ieiešana divdesmit-desmitajā, šampanieties, skaistās bildes, iešana uz balli un ceļa iegaumēšana, LV un citu cilvēku kritieni, balle!, sēdēšana pie galda sākumā, daaaudz saņemtas un nosūtītas sms, trakie danči, šlāgerdziesmiņas, meiteņu disenīte stūrītī jeb girls just wanna have fun, iešana ārā, sadraudzēšanās ar Samantu, tradicionāli un ne tik tradicionāli tosti, sarunassarunassarunas, saruniņas ar manu mīļo, un vēl bišķiņ, centieni dabūt Egijas atslēgu un tās dabūšana, slidināšanās mājup, padraiskošanās, neatcerēšanās, pa kuru brīdi ierodas pārējie, forši maz miega, pamošanās, liels bumbulējiens mājās, dažas sāpošas galvas, citu cilvēku profilu čakarēšana, atkal visādas akcijas preces par 1ls, youtube.com, Valters a.k.a. Serjoža, mēģinājumi pačučēt, iepozēšana ar "Garo", duraks ir tas pats, kas cūkas?, ārā-ne-iešana, iziešana ārā un bēgšana atpakaļ, sarunas pie 0,5 cidoniju tējas krūzes ar Kiku, kamēr citi vārtās sniegā, gangsta reps, 100 lūzienu uznākšanas, vietējie Ugālieši(Ugālnieki?), smiekli ar un par viņiem, iešana vai neiešana gulēt(kā nu kuram), sēdēšana virtuvē, garšīgās šprotes u.c. dzērieni, trakā spontānā ideja nedaudz pirms 2:00 naktī, vārtīšanās sniegā, griešanās debesīs skatoties, daudz kūleņu, sniegs sejā un visur citur, smiekli un prieki, daudz slapju drēbju, apavu un matu, sēdēšana puskailiem virtuvē, 2 traki video, centieni iet gulēt, ālēšanās, kkāda iešana gulēt, rīta mistika - kā var aiziet gulēt vienā gultas pusē, bet pamosties citā?, dažam labam 2x trakākas sejas kā iepriekšējā dienā, no rīta Ugālē -5, Rīgā -10, Lejasciemā -21, krāmēšanās, nozaudēta cepure un pleijeris, Maijas satikšana autobusā, Rīga un -18. 

mājas. vēl aizvien prieks par lielisko kompāniju, foršajām svinībām, 3 dienām vairāk vai mazāk ar Artūru un visu pārējo augstāk minēto. bija superīgi!

P.S. Lielākais paldies Egucim! :*

P.S.S. Es to bogaču nedzēru!