THE Day 1 // Kāpēc nē? vs. Kāpēc jā?

Nepārspējams sākums. :D Tā vietā, lai plkst. 5:10 malkotu kafiju no savas mīļākās krūzes un pārdomātu šodien darāmo, es no gultas izvēlos tieši plkst 7:39. Un tas ir tikai sākums! No šodienas bija plāns pēc pamošanās izdzert glāzi ūdens ar citronu (kāpēc tas ir veselīgi, lasīt TE). Nē, es to neaizmirsu, un arī citrons mājās bija, BET griežot pirmo šķēlīti arī gandrīz nogriezu šķēlīti pirksta. Labi, nebija nemaz tik traki, kā izklausās, - ar plāksteri ātri vien tika līdzēts. :) Visticamāk nedaudz steidzīgā un pusaizmigušā rīta sekas.

Tad diena kā diena (tikai saīsināta, jo pirmssvētku diena), un patīkams zvans no nu jau Lielbritānijā dzīvojošas draudzenes, attiecīgi sarunāts randiņš pāris stundas vēlāk. Bija prieks viņu satikt, un ir diezgan liela iespējamība, ka nākamoreiz tiksimies jau ārpus Latvijas robežām! 

Vispār diena diezgan pašplūsmā, bet tāpat ar pāris vērtīgām izdarībām pievakarē. Bija viens periods, ka sajūsminājos par plūšanu pa straumei, ļaušanos dažādām iespējām un tamlīdzīgi, bet tagad gan patīk plānot, plānot, plānot, izdarīt visu, un vēl mazliet vairāk. Saistībā ar šo - no "Kāpēc nē?" esmu pārgājusi uz "Kāpēc jā?". Ja neizdodas atbildēt uz otro, tātad tas nekādā veidā nesaistās ar kaut kādiem ilgtermiņa mērķiem un vēlmēm. Teorētiski jau jā, - iespējas ir jāizmanto, bet stundas diennaktī ir tikai divdesmit četras, un, lai ietu taisnāku ceļu pie tā, ko Tu vēlies, iespējams (visticamāk..) ir daudz lietderīgākas nodarbes, kur šīs stundas izmantot.

Aizpļāpājos. :) Rezumē - 

"Kāpēc nē?" jeb iespēju izmantošanas metode der, ja vēl esi sevis, sava dzīves ceļa un vēlmju meklējumos; "Kāpēc jā?" jeb mērķu sasniegšanas metode der, ja jau ir precīzi sev noformulēts sasniedzamais, un šis ir tikai lai pārliecinātos, ka nenoej no savas takas.

Priekšā piecas no darbiem brīvas dienas. Excited! :)

Dienas dziesma:

Tā kā ļoti sniegota ziemas diena "ar seju sniegā", tad arī dziesma atbilstoša. Dons – Pariet Bailes

THE Days

Par pārmaiņām. Tas ir par pārmaiņām.

Bieži dzīvē ir tādi pašsaprotami sīkumi, kurus ievērojot varētu krietni uzlabot dzīves kvalitāti, Bet, ak vai, cik dažkārt grūti saņemties no domām ķerties pie darbiem..

Tāpēc sev apkopoju lietas, kuras dzīvē vēlētos darīt citādi, un šeit katru dienu rakstīšu par to, kā sokas ar plāna izpildi, kā arī izmantošu iespēju padalīties ar konkrētajā dienā notikušo vai raisītajām pārdomām. Kopumā to darīšu 66 dienas, attiecīgi sākot 2014. gada 30. decembrī un noslēdzot 2015. gada 4. martā. Kāpēc tieši 66 dienas? Ir dažādas teorijas par to, cik ilgā laikā prāts un ķermenis pielāgojas pārmaiņām. Populārākie uzskati ir par 21, 30 vai 66 dienām. Lai būtu droša, ka tiešām izdodas ieviest pāmaiņas savā ikdienā, izvēlējos pēdējo, kas principā ietver arī visas no versijām.

Kādu varbūt mulsina neierastais sākuma datums - 30. decembris. Kāpēc tieši tā, ne, piemēram, 1. janvāris? Uzskatu, ka pārmaiņu ieviešanai dzīvē nav jāsākas ar Jauno gadu, dzimšanas dienu, mēneša pirmo datumu vai pirmdienu. Tās vari sākt jebkad, kad esi gatavs uzlabot savu dzīvi. Jā, tieši tā - gatavs. Ar "būtu forši to un to darīt tā un tā" vien nepietiek. Vajadzīgs pašam sev saprotams iemesls, kāpēc to darīt.

Tad mazliet par tām lietām, kurām sekošu līdzi, lai uzlabotu savu ikdienu:

veselīga dzīves veida regulāra piekopšana

+ nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vismaz 3 reizes nedēļā (skriešana, slidošana, sporta zāle, garas pastaigas - galvenais, kustības!)

+ sekot līdzi uzņemtajām uzturvielām (esmu sarēķinājusi sev nepieciešamos uzturvielu un uzturvērtību daudzumus, pie kuriem arī turpmākajās 66 dienās turēšos)

+ lietot vismaz 1,5 l ūdens katru dienu

+ katru rītu sākt ar glāzi citronūdens

ikdienas dienas režīma maiņa

+ celties 5 AM (vismaz darba dienās!)

+ doties gulēt ne vēlāk kā 11 PM

sociālo tīklu izmantošana

+ sociālajos tīklos pavadītā laika samazināšana

vēl viena ieraduma maiņa, par kuru šeit nerakstīšu, bet tāpat cītīgi sekošu līdzi.

Tad jau - lai izdodas! Ja vēl kādam vēlme pievienoties līdzīgā sevis izaicinājumā pretī pārmaiņām un labākai dzīvei, pievienojieties! Kopā vieglāk :)

#37

"Pat, ja kāds draudēs šaut mani nost, - par to, cik man skumji, nekad es neatzīšos."

#36

Pārskatot blogu, pārsteidzu pati sevi - 2013. gadā ierakstu skaits ir tieši neviens. Tas nozīmē, ka arī ļoti būtiska atziņa šeit nav nopublicēta. Tātad,

Ikreiz, kad gribas lūzt vai liekties, jautāju sev - kā šobrīd rīkotos tas cilvēks, par kuru tiecies kļūt? Un palīdz, - ir vieglāk./Z. Kaļva/

Mēs esam stipri.

#35

Par to cikliskumu.

Dzīve iet pa spirāli. Dažreiz šķiet, ka esi turpat, kur agrāk. 

Jā, esi, tikai - augstāk.

Kā Mārtiņš Zvīdriņš no Baltā kalna teiktu, - pēc vasaras nāk rudens, pēc rudens ziema, pēc tās pavasaris un tad atkal vasara. Viss atkārtojas.

Arī pie savas augstākminētās atziņas neesmu pirmoreiz - twitterī šī doma tapa pirms gandrīz gada, novembra beigās.

Viss ir ciklisks. Bet es izvēlot domāt, ka dzīves ceļš iet pa apli un uz augšu. Pa spirāli. Starp citu, atkal apstiprinās, ka viss ir tā, kā mēs uz to skatāmies. Ja skatāmies uz spirāli no augšas - tik tiešām - aplis vien. No sāna gan redzams, ka.. uz augšu. Ja kādreiz šķiet, ka sanācis kur iestrēgt, ir vērts paskatīties uz situāciju no cita skatu punkta.

Spirāles princips atvieglo dzīvi, - Tu jau šeit esi bijis, tikai citādāk. Tas nozīmē, ka arī esi darījis to, ko dari tagad. Lai gan vēl nezini, Tev ir pieredze darīt to, ko dari tagad, un tātad - Tu vari to darīt  vēl labāk.

Ir arī cilvēki, kas dzīvē ienāk periodiski. Šis gan noteikti ir ļoti individuāli, bet manā dzīvē ir  daži cilvēki, kas iegriežas tikai ik pa laikam. Dažreiz gan mazliet žēl, ka tie ir tikai cikliski, bet es ļoti priecājos, ka man viņi ir vispār. Un būs, kaut periodiski. 

Ļoti novērtēju, ka apkārt ir tik daudz stipru, dzīves plaša skatījuma, mērķtiecīgu, pozitīvu un piepildītu cilvēku. Paldies! Jūs drīkstat uzkavēties, viesoties biežāk vai palikt tuvumā pavisam :)

Papildinājums 6 minūtes pēc pubilcēšanas: Cikliskuma pierādījums ierakstā #29

#34,5

26,27,28,29


Daugavas promenāde, Spīķeri, lietus, Riga Night Ride,

Hideaway, iknedēļas atvaļinājums, 1. diennakts, darbu madness, spēļu vakars SB,

dāvanas, minigolfs, Ķekava, Bamba Leo, Canon, 7nieks, tornis,

īsfilmas, rokas, ugunsgrēks


TBC

#34

Var notikt jebkas, kam Tu spēj noticēt.

#33

Apmēram 180 : 8308 ir mazliet vairāk kā 2%. Ja tas ved uz labu, varbūt nemaz nav tik traki.

Vai tomēr.

Ir bijis labāk. Šķiet, ka šodien ir viena no tām dienām, kad.. ir grūti. "Stāvēt uz vietas ir tas pats, kas atpakaļ iet" un "Kas lēni nāk, tas labi nāk". 

Kur ir robeža starp stagnāciju un lēno progresu?,

un kad ir tas brīdis, kad ir vērts teikt: "Basta!" un gandrīz brutāli ignorēt savas iekšējās sajūtas? Šajos brīžos atceros Ragaciema Agneses man teikto - viss man dzīvē jāsasniedz pamazām. Lai gan gribu visu un uzreiz, ir jāmācās būt pacietīgai. Bet vai nu jau nav gana? Nogurusi pati no savām sajūtām.

Vēl, vispār, ir brīži un dienas, kad piejaucu visam tumšākus toņus, kādi tie ir patiesībā. Iespējams, jau rīt vai pēc pāris stundām domāšu:"Bet patiesībā viss taču ir tik labi!" Lai gan vairs nezinu, vai tā vēl gribu domāt. Varbūt tā būtu turpināšana dzīvot cerībā, kurai nav jēgas. Kā saprast? Kārtējā mazā cerība (atkal), ka dzīve pati visu noliks savās vietās. Un drīz.

PS Sapnī redzēju kurpes. 

Sapņu tulks par sapnī redzētajām: "jaunas - labas pārmaiņas dzīvē, droša peļņa, patīkams ceļojums; spožas - gods; uzlaikot- sākt jaunu darbu; apaut- labklājība; jaunas apaut- jauns darbs, jauns vīrs"

Man, lūdzu, visu no tā.

#32

Ja tam ir lemts notikt, tas jau ir noticis.,

tikai Tu vēl par to nezini.

#31

Caur sarunu radās saprātīga doma:

Ja tomēr sanāks tikt pie kaut kā, kas nepatīk, būs lielāka motivācija atrast to, kas patīk.

Un tā par visu. Caur pieredzi uz to labāko.

#30

Gribi vīrieti? Esi sieviete!

Un otrādāk.

#29

Dzīve iet pa spirāli. Dažreiz šķiet, ka esi turpat, kur agrāk. Jā, esi, tikai - augstāk. 

Jau atkal tā sajūta, ka dzīvoju četru gadu ciklā (Kaļva, 2010, 2006), un jau atkal varu atļauties citēt sevi (skat. augstāk).

Iekšējo piedzīvojumu un pārdzīvojumu piepildīti gadi bija. Pārmaiņu gadi.

#28

Ar cilvēkiem ir jārunā! /K. Salenieks/

Gandrīz katrā situācijā, kad sasāpējušos problēmu izdodas atrisināt pavisam vieglas sarunas ceļā, atceros šo Kaspara tik bieži pieminēto teicienu. Efektīvi!

#27

Vai nu ir, vai nav. /J. Krūmiņš/

Viens no izcilākajiem vidusskolas fizikas pasniedzēja citātiem. Un patiesi - vai nu ir, vai nav. Tāpēc mazliet skumji.

#26 Komunikācija

Mazās lielās pārdomas par 21. gadsimtu.

Teorētiski visas mums sniegtās mūsdienu iespējas - sociālie tīkli, e-pasti, Skype - atvieglo komunikāciju, bet kā ir praktiski? Kas notiek ar komunikāciju un tās kvalitāti?

Pirmkārt. Šodien aizdomājos par vienu, it kā nebūtisku, lietu, kuru uznāca pēkšņa kāre noskaidrot. O, ir prātā, kam to varētu pajautāt! Ā, nē. "Just google it." Jo "Just Fcking Google It"! (Zinājāt, ka ir tāda FB lapa?) Katrā ziņā šī gadījuma rezultātā atradu 10 vairāk un mazāk ticamas versijas par interesējošo Googlē un paliku par vienu telefonsarunu/saraksti ar patīkamu cilvēku nabagāka.

Par pašu glikoneoģenēzi gan vēl aiz vien nav skaidrības. Bet labprāt ar kādu par to aprunātos. :)

Otrkārt. Ir pienācis tas mirklis, kad esi nolēmis mest pie malas Googli. Uzraksti ziņu savam sen neredzētajam paziņam sociālajā portālā. Interesē kāda konkrēta lieta, un arī kā vispār tam cilvēkam sokas. Bet tas cilvēks paralēli sarakstās ar vēl diviem tādiem kā Tu, un vēl paralēli raksta savu bakalaura darbu, un pārdomu sleju blogā. Multitaskings (dažreiz) ir labi, tas noder, bet krasi pazemina kvalitāti. Tāpēc, ja Tev tiešām interesē, kā cilvēkam iet, varbūt labāk tikties dzīvē?

Treškārt. Labi, esam nonākuši līdz tai komunikācijai on-site. Forši, prieks! Bet kas tas, kas uz galda? Nu ja, mazais (lielais) mīļais viedtālrunis. Piu, un Tavs skatiens novēršas no sarunu biedra. Cienīsim viens otra laiku un uz e-pastu vai jaunāko komentāru pie bildes FB atbildēsim vēlāk, labi?

Kopsavilkums. PROTAMS, ne visas situācijas ir tik bēdīgas. Dažreiz tiešām ātrāk ir pajautāt Googlei, dažreiz ir jaukas un sirsnīgas sarunas sociālajos portālos, kas ir labāk, kā nekomunicēt ar cilvēku vispār. Tāpat ir cilvēki, kas vienmēr ir respektējuši apkārtējos un tiekoties ar draugiem/paziņām/kolēģiem virtuālo dzīvi atstāj kabatā. Bet, kā tagad visur raksta, cilvēks ir vissvarīgākais. Tāpēc

cienīsim sevi, citus, un, cienot citus, cienīsim sevi!

:)

#25

Domāt un dzīvot - ilgtermiņā

#24

Lai trāpītu mērķī, ir jānotēmē. Lai notēmētu, ir jāierauga. Lai ieraudzītu - jāatver acis.

 Kafija, dzīve, labrīt!

#23

Iespējas - izmantot un radīt.

Divvirzienu kustība. Līdzsvaram.

#22

Neviens Tevi nedzird, ja Tu neko nesaki.

#21

Ir svarīgi "neieciklēties". Iespējams, tas nemaz nav tas, ko Tev vajag, un savā ziņā bremzē citu notikumu attīstību.

Atvieglojums, ka pēc pāris mēnešu "iestrēgšanas" ciklā, ir izdevies tikt no tā ārā. Ir viegli! Viss ir viegli.

#20

Ikreiz, kad gribas lūzt vai ieliekties, jautāju sev - kā šobrīd rīkotos tas cilvēks, par kuru tiecies kļūt? Un palīdz, - ir vieglāk.

Iespējams, aizvadītā rudens/ziemas spēcīgākā sevis radītā doma. Lai iemūžināta tā top arī šeit.

#19

Jo

dažreiz Tu nezini, ko Tu gribi, kamēr to neesi ieraudzījis 

un acu mirklī nav kļuvis skaidrs, ka tieši tas ir tas, ko Tu vēlies.
Gribu kolu.

#18

Skaistie ir laimīgi vai laimīgie ir skaisti?

Laimīgie ir skaisti.

Lai viegli būt laimīgiem.

#17

Uzgāju fantastisku prozas gabalu, kuru nespēju nepārpublicēt. Par Sievietēm un Vīriešiem, mātēm un puikām.

Tulkojums no krievu valodas TE, oriģināls - TE. Enjoy reading!

Vīrietim

Tu savā dzīvē sastapsi vairākas sievietes. Veidosi attiecības, varbūt pat precēsies. Bet ir svarīgi saprast, kas tev ir pretī — Māte vai Sieviete?

Atšķirt vienu no otras ir ļoti svarīgi. Ārēji viņas var būt līdzīgas. Abas var būt kuplām krūtīm, izskatīties pēc trausla pusaudža, pēc pelēkās peles vai liktenīgās sievietes. Bet dziļāk — viena no otras atšķiras, pie kam būtiski. Jo tikai kopā ar Sievieti var kļūt par Vīrieti. Bet, kopā ar Māti — var palikt puika. Labs vai slikts, bet tikai puika.

Ja viņai par tevi ir kauns — vienalga par ko, — piemēram, ka tu nepareizi turi dakšiņu vai nezini, kā pareizi jālieto vārds promiskuitāte. Vai, piemēram, nepasveicināji cilvēku ballītē vai neapsveici tanti viņas jubilejā — tad uzmanies, esi vērīgs — jo tā, kas kaunās, ir māte. Mātei ir kauns par savu slikti audzināto puiku. Māte nosarks, ja Mirtante pamanīs, ka viņas puikam šodien nav pienācīgi tīras ausis. Un māte kritīs ģībonī, ja tu publiski pastāstīsi jēlu un vienlaikus vecu anekdoti.

Sieviete, savukārt, skaidri zin, kas ir viņa un kas esi Tu. Tāpēc, ja arī viņai ir kauns, tad tas ir reti un tikai par sevi. Vai par savu īsto dēlu.

Mātes misija ir piedot. Adoptētu veci uz ielas atstāt nedrīkst, tāpēc mātes sten, īd, lasa lekcijas, audzina, bet nekad nesūtīs savu “grūti audzināmo” pie augstākās priekšniecības — pie Dieva.

Sieviete pasaka “es šo necietīšu” – piemēram, melošanu. Un, ja melosi — vari vākties uzreiz. Māte, savukārt, cieš, sūdzas, dzer nervu zāles, un cieš vēl. Bet pēc tam pie Mātes ir jāierodas nolūgties ar puķēm, un — var melot tālāk. Tāpēc, ka atbildību par savu dēlu nes Māte. Ja tiek ciesta tava bezkaunība, lecīgums un augstprātība, tad visdrīzāk, esi izveidojis attiecības ar Māti. Bet tas nav labi.

Ar Māti mīlēties nevar. Varbūt tu to vēl nezini, bet nevar. Viņš (tava nelielā kolektīva otrs — galvenais loceklis) ar to drīz vien tiks skaidrībā. Intuitīvi. Un tad dzīve būs tāda — brokastis ir uz galda, krekli izgludināti, rezerves pamperis ielikts portfelī. Vai vēl ko vajag? Ja tava atbilde ir — “nē” — tad ļoti labi — esi klausīgs puika. Par to Ziemassvētku vecītis atnesīs nerātno Princesi.

Sieviete neļaus sev darīt pāri. Savukārt, pa mammīti regulāri var braukāt ar tanku. Pat kopā ar draugiem.

Mammas zin, kā dzīvot ir pareizi. Viņas zin visu. Sākot ar to, kā jātīra zobi un beidzot ar to, kādai ir jābūt temperatūrai nākošā gada janvārī. Tantes-mammas ir kā tādas biezas mapes ar noteikumiem. Kā elpot, par ko smieties, ko teikt, un kad paklusēt. Reizēm tas var būt ļoti ērti, tomēr esi uzmanīgs. Padomā — kas tie ir par noteikumiem? Vai esi ar mieru par to, ka tev dzērumā novelk zābakus, maksāt ar atteikšanos no izvēles dzīvē? Vai tas nav par dārgu?

Māti var pazīt pēc vārdiem “es esmu tev veltījusi…” — jaunību, labākos gadus vai veselību. Katrā gadījumā kaut ko tādu, ko tu  nekad nevarēsi atgriezt. Tev ir neatdodams parāds, kurš nepārtraukti aug.

Sieviete teiks: “paldies par ziediem”. Māte teiks: “Nu tad beidzot! Droši vien esi kaut ko sastrādājis. Pats izdomāji, vai kāds pateica priekšā? Ceru, ka turpmāk vienmēr nesīsi man ziedus!” Un dosies cept kotletes. Jo tāds ir Mātes uzdevums — pabarot savu rezgali. Bet Sievietes uzdevums ir cits.

Un, ja reiz beigsi būt bezatbildīgs un aprūpējams puika, tad tev ir izredzes. Izredzes satikt Sievieti un kļūt par Vīrieti.

 Ceru, ka nav vilšanās sevī pēc izlasīšanas. Ja nu mazliet - ir īstais brīdis visu mainīt. Sevi!

#16

Paskat, būšu bijusi tā aizrāvusies ar klauvēšanu pie dažāda veida durvīm, ka ko rakstīt nav bijis laika. :) Tad nu

Visu, ko dari, dari neviena cita, bet gan sevis dēļ.

Jo Tu esi vienīgais, kas var izvērtēt savu dzīvi un atzīt to par labu esam vai nē. Tu esi vienīgā savas dzīves mēraukla. Apkārtējo viedokļi ir mazsvarīgi.

Laikam ejot arī apkārtējie mainīsies. Mainīsies paši, un mainīsies cilvēki, kas Tev ikdienā ir blakus. Bet Tu būsi turpat. Ar savu dzīvi, ikdienu, ar to, kāds esi un ko dari. Dzīvo tā, lai pa prātam - sev.