elpo dienu, elpo sauli

padarīto izelpo
mēs joprojām esam jauni, pasacīties neprotot

man nav ne jausmas kāpēc tā
es vienkārši tev uzticos
varbūt var arī savādāk
bet es tai visā neklausos
es jūtu tā, kā tagad ir
ir labi tā, es zinu to
un lapa šad tad jāpāršķir
no acīm tev to nolasot

man reiz kāds draugs teica, ka, ja gribot sakārtot domas, tad vajagot to kādam izstāstīt, jo, izsakot savu domu, tā atrod savu īsto vietiņu. tā kā šī lieta vairāk vai mazāk skar tikai mani(labi, nē), izklāstīšu to sev šeit. tas iespējams būs haotiski, gluži kā viss šobrīd manā galvā notiekošais, bet es centīšos. centīšos uztverami. sev un tev.

šī brīža izvēle dara mani traku. ir divas iespējas(un labi, ka tikai divas. bet tas izvēli neatvieglo). pirmā - ļauties kam jaunam un pabaudīt dzīvīti ar lielāku vai mazāku laimītes un īpašuma(no vārda "īpašs" nevis "īpašums") sajūtu sirdī. neizklausās nemaz tik slikti, vai ne? bet ir sajūta, ka no šī es neko dziļu neiegūšu, tik tādu seklu apmierinātību ar dzīvi. virspusējība, vjak. tad šķiet, kādēļ es vispār domāju par šo? ķersimies pie otrās iespējas. es varu turpināt "domāt". spēlēties, ākstīties, darīties, lai varbūt kādreiz viss būtu tik ideāli kā septītajās debesīs. tik daudz, tik ļoti daudz var iegūt. un zaudēt. zaudēt sevi. risks.

es vienmēr esmu tā, kas saka:"riskē!" dari, ja sirds saka, ka jārīkojas, ka ir vērts.

gribas vēl vienu reizi. lai saprastu, lai izprastu, sajustu... sajustu likteni. kā tur bija tas teiciens - vai nu ir, vai nav. parasti ir kāda sajūta, bet šobrīd ir tieši kā uz asmens. neliela vēja plūsma, kāds neliels notikums vai pagrieziens un - dankš. tu esi kādā no pusēm. un viss, tad nu gan. tad tu esi vienā no pusēm un tur arī paliksi kādu ilgāku vai ne tik ilgu laiku.

ir reizes, kad lietas var censties apvienot. bet neesmu pārliecināta, vai tā būtu arī šoreiz. jo citreiz, kad cilvēks grib būt visur ar visiem, viņš beigās īsti nav nekur un ir viens pats. tā vienkārši ir - lai cik ļoti vēlētos, visu tik tiešām nav iespējams paspēt(ar pāris mēnešu aizturi es šo domu saprotu. beidzot). un varbūt arī nevajag. lai nav par daudz.

un galu galā - mēs nekad nevar prognozēt rezultātu. izplānot sev "pa prātam" ir viens, realizēt - jau kaut kas cits. jo tas šoreiz nav atkarīgs no mums.

kad ir ieviesusies aptuvena skaidrība par notiekošo, atliek vien pieņemt lēmumu un izvēlēties savu ceļu. savu ceļu, ko piepildīt.

uz visu.

interpretācija

katram sava interpretācija par apkārt notiekošo. ar kādu vienu vārdu, teikumu, frāzi mēs varam izteikt un uztvert gluži atšķirīgas lietas.
tad, nu lūk, kā mans brīnums gribēja izžāvēt ķirsīšus:

PS atvainojos par bildes "caurspīdīgumu", vēlāk padomāšu, kā trūkumu novērst. (:

Paulu Koelju. Alķīmiķis

Viņš zināja, ka gani, tāpat kā jūrnieki un ceļojošie tirgotāji, agri vai vēlu sastop kādu, kā dēļ ir vērts aizmirst bezrūpīgos klaiņošanas priekus.

- Un kādi ir pasaules lielākie meli? - aitu gans, gluži samulsis, vaicāja.
- Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. Tādi ir pasaules lielākie meli.

Bagātības atsedz plūstošā ūdens spēks, un šīs pašas straumes tās aprok.

Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, atnes saule.

Šo to viņš jau agrāk bija pieredzējis, un īsts jaunums tas nebija, taču nekad nebija tam pievērsis uzmanību. Un tikai tāpēc, ka bija pie notiekošā pieradis.

"Cilvēkiem ļoti patīk runāt par zīmēm," aitu gans nodomāja. "Īstenībā viņi nemaz neaptver, ko saka."

Mums jāizmanto izdevība, kad veiksme ir mūsu pusē, un jādara tās labā tikpat daudz, cik tā dara mūsu labā. To sauc par labvēlības principu. Vai iesācēja veiksmi.

Tagad, kad esmu ieraudzījis, cik lielas ir manas iespējas, es jūtos daudz sliktāk nekā agrāk. Jo es zinu, ka man varētu būt viss.

Līdzko cilvēks pieņem lēmumu, viņš tiek ierauts spēcīgā straumē, un tā viņu aiznes uz vietām, kas nav pat sapņos rādījušās.

"Es esmu mācījies no aitām un esmu mācījies no kristāla," aitu gans sprieda. "Un es varu mācīties arī no tuksneša."

Intuīcija patiesībā ir pēkšņa dvēseles iegremdēšanās dzīves visaptverošajā straumē, kurā cilvēku dzīvesstāsti ir cieši savijušies, un mēs varam uzzināt, ko vien vēlamies, jo - tur viss ir rakstīts, Maktub.

Un vienai allaž bija kaut kas no tā, kas nepieciešams otrai, - it kā patiesi viss būtu vienas rokas rakstīts.

Ja reiz tu esi nokļuvis tuksnesī, atpakaļceļa nav. Un, ja tu nevari doties atpakaļ, tev jārūpējas tikai un vienīgi par labāko veidu, kā doties tālāk.

"Mēs esam metuši daudzus lokus, bet nekad neesam novirzījušies no ceļa."

Dzīve - tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.

Tagad es esmu ķēries pie tā, ko būtu varējis uzsākt pirms desmit gadiem. Tomēr es esmu laimīgs, ka negaidīju divdesmit gadus.

Ja tu pievērs tagadnei vajadzīgo uzmanību, tu vari to uzlabot. Un, ja tu veic uzlabojumus tagadnē, arī tas, kas notiks vēlāk, būs labāks.

Tev jāielāgo, ka mīlestība nekad neliedz cilvēkam sekot savam Liktenim. Ja viņš pamet savus pūliņus, tas nozīmē, ka mīlestība nav bijusi īsta... Tāda, kas runā Pasaules valodā.

Ja esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastarpsi neko.

Vairums ļaužu pasauli uztver kā apdraudētu vietu, un, patiesi, tieši tāpēc, ka viņi tā uzskata, šī zeme arī kļūst par apdraudētu vietu.

- Kāpēc sirdis neaicina cilvēkus turpināt ceļu pretim saviem sapņiem?
- Tāpēc, ka tas sirdīm liek ciest visvairāk, bet ciest tām nepatīk.

Cilvēka acis atspoguļo viņa dvēseles spēku.

Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.

Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli. (..) Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.

vakara pasaciņa

Kā paskaties, tā redzi.

Šausmīgi savādi. Vēl no rīta, klausoties šo pasaciņu, tā šķita ļoti smieklīga un uzjautrinoša. Tagad ir citādi. Nāk prātā dažādas analogas situācijas - daži lāči, daži āži un citi zvēri. Ir mazliet savādi, cik atšķirīgi un no cik dažādiem skatpunktiem var paskatīties uz vienu un to pašu lietu vai situāciju. Bet tā jau tai dzīvē notiek, nekas nav tikai vienpusīgs - arī no otras, trešās un vēl pārējām pusēm paskatīties ir jāprot.

bez nosaukuma

Ja intuīcija liek piebremzēt, dari tā. Sajūti. Nav kurp steigt. Turpini tiekties pēc kārotā. Mērķis nezudīs.

P.S. Ja vien tu neesi izvēlējies kustīgo mērķīti(tādu, kā putniņš vai lidojošs šķīvītis). 

P.S.S. Kaut kas tīkams no Pitbulla Rebelution'a:

P.S.S.S. Ja tikai uz mani tu (atkal) paskatītos, Znarok