pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

#6

Ņem no dzīves to, ko vēlies, nevis to, ko tā pirmo dod pretī. Izvēlies, kā dzīvot!

pirmdiena, 2012. gada 16. jūlijs

#5

Par svētdienu. Šis jautājums apciemoja mani, sēžot lietū uz Kolkas raga akmeņu kaudzes.
Kā Tevi kāds var patiesi mīlēt, ja nemīli pats sevi?
Mīli sevi, un tad arī citi Tevi mīlēs. Vēl nemīli? Tad ir pēdējais laiks sākt. Izdari kaut ko, lai iepriecinātu sevi. Tagad!

#4

Par sestdienu.
Kāpēc es esmu veiksmīga, laimīga, pašpietiekama & apmierināta ar savu dzīvi?
Pāris dienas atpakaļ devāmies aizraujošā stopēšanas piedzīvojumā uz Kolku ne pārāk ierastā kompānijā. Tad nu neliels stāstiņš par to, kā mums gāja un kāpēc šāds citāts. Bija sestdienas rīts, mazliet pēc pulksten 9:00, un centāmies nostopēt pirmo mašīnu. Diezgan ilgu laiciņu to darījām bez panākumiem. Tad aizrunājāmies par domu spēku un apkārtējā piesaistīšanu. Vienīgais mūsu kompānijas puisis, vārdā Frenks, stāstīja par teoriju, ka, lai efektīvāk piesaistītu sev vēlamo notikumu, jāuzdod jautājums tagadnes formā ar ievadvārdu "kāpēc". Mūsu gadījumā uzdevām jautājumu:"Kāpēc mums apstājas automašīna, kura dodas Kolkas virzienā un ir ar runātīgu un interesantu šoferi?" Nepilnu pusminūti pēc noformulējām šo domu, mums apstājās pirmā mašīna. Tiesa gan, ar šo nekur neaizbraucām, jo piedāvātais virziens līdz galam nebija mums vēlams, bet pēc šīs mums sāka veikties daudz labāk un tālāk gāja diezgan raiti.

Kā tas strādā? Varbūt jau esat dzirdējuši vai lasījuši, ka viens no faktoriem, lai varētu strādāt ar domu spēku, ir vizualizācija. Un, uzdodot jautājumu ar ievadvārdu "kāpēc", mēs automātiski prātā iztēlojamies šo situāciju un līdz ar to noticam tai, un iztēlojamies, ka tas jau notiek. Un Visumam atliek tikai materializēt mūsu sajūtas un viss notiek.

Pati esmu mazliet pārsteigta, jo nekad nebiju dzirdējusi par šādu domu realizāciju. Bet strādā! Notici un pamēģini arī tu!

piektdiena, 2012. gada 13. jūlijs

#3

Jau atkal dienas domu rakstu tikai nākamajā dienā. Tad par vakardienu? Nekas spilgts atmiņā nav palicis, bet vienas interesantas sarunas rezultātā šis tas ir izkristalizējies.
Vadies pēc savām sajūtām, jo tikai tās spēj vest Tevi pareizajā virzienā.
Prātu atstājam otrajā plānā un paļaujamies uz to, ko stāsta sirsniņa. Prāts mūs tikai maldina un ved tālāk prom no mūsu dzīves ceļa. Tāpēc ļaujamies iekšējām sajūtām!

ceturtdiena, 2012. gada 12. jūlijs

#2

Par vakardienu viennozīmīgi varētu pielietot viena drauga kādu laiku atpakaļ twitterī parādījušos citātu:
Nevis "Kāpēc?", bet "Kāpēc ne?"!
Pāris dienas atpakaļ prātā bija iešāvusies viena īsti spontāna un traka ideja. Tā kā agrāk bija sanācis savas trakās domas apslāpēt, jo nespēju atbildēt uz jautājumu "Kāpēc man tā darīt?", vakar mēģināju rast atbildi uz jautājumu "Kāpēc tā nedarīt?". Gluži loģiskā kārtā to atrast neizdevās, tā kā atlika vien rīkoties. Rezultātā, šķiet, vakar bija sava veida spontānākā un trakākā lieta, ko jelkad esmu darījusi. Un ziniet? Nenožēloju!

Ļaujieties mirkļa sajūtām un trakulībām un izbaudiet ikkatru dzīves mirkli, draugi! Jo - kad tad, ja ne tagad?

PS Nejauši uzgāju grupas Bet Bet, iespējams, skaistāko dziesmu.


trešdiena, 2012. gada 11. jūlijs

#1

Katru dienu (iespēju robežās) centīšos šeit ierakstīt kādu dienas domu vai atziņu. Šodien rokās trāpījās "Brida", tāpēc viena pērle no tās pirmajām lappusēm:
Cilvēks, kurš atradis savu ceļu, nedrīkst baidīties. Viņam jābūt gana drosmīgam, lai spertu kļūmīgus soļus.
Tāpēc jābūt drosmes pilnam, jāizkāpj ārā no komforta zonas un jādodas pretī savām bailēm no nezināmā. Es to darīšu jau šodien. Un tu?