THE Day 27 // trejdeviņu dienu atskaite

Par THE plānu.

Kas tad zem šī plāna slēpjas, atgādinājumam var palasīt ŠO. Neliels rezumē, kā tad pa šīm trejdeviņām dienām man ir gājis, lasāms zemāk.

Veselīga dzīvesveida regulāra piekopšana. Ar šo sokas diezgan labi. Rītos dzeru ūdeni ar citronu, kad vairāk laika, eksperimentēju virtuvē. Skrienu. Kolēģu un draugu dzimšanas dienas un skrējieniem nepiemērotie ceļu segumi laika apstākļu dēļ gan šim visam mēdz patraucēt, bet, ja kādu iemeslu dēļ sanācis atkāpties, pie plāna atgriežos atgriežos, un par to apņēmību ir lepnums.

Ikdienas dienas režīma maiņa. Ar šo plāna daļu sokas vissliktāk. Celties agri bija daudz vieglāk, kad turpmākie vakari bija saplānoti un zināji, - ja neskriesi no rīta, neskriesi nemaz. Šodien apkopotais tuvāko nedēļu darāmo lietu plāns varētu būt laba motivācija pirmo modinātāju neatcelt. Kā ies, redzēsim turpmākajās dienās.

Sociālo tīklu izmantošana. Ir mērķis patērēt mazāk laika sociālajos tīklos, lai vairāk laika atliek lielajām lietām, nepiesārņojot prātu ar lieku informāciju (pilnīgi godīgi - lielākā daļa sociālo tīklu satura mani vispār neinteresē; tie drīzāk rosina domas par to, kas ir tas, kas cilvēku mudina savu sociālo tīklu saturu veidot tādu, kādu viņi to dara). Ar šo sokas diezgan labi. Ik pa laikam arī pavīd tādas domas kā izdzēst pāris biežāk izmantotās sociālo tīklu aplikācijas no sava viedtālruņa, bet tam vēl neceļas roka. Varbūt vēlāk. :)

Par to ieraduma maiņu, par kuru šeit negribēju rakstīt.. Lieku sev 8/10. Ir labi, bet vēl ir kur tiekties. :)

Par to, kā vispār.

Pēdējā laikā ir tādas idejas, kas briestot pārtop tādos mērķos, ka pašai paliek bail. No kā, jūs jautāsiet? Laikam jau no neizdošanās. Ir bail iet un nesasniegt. Bet 

neejot mērķi nesasniegsi jebkurā gadījumā. Tāpēc jāiet.

Ejam.

Dienas dziesma:

Mr. Probz – Waves

Tā vien šķita, ka neviena mūzika ar mani šovakar nerezonē, bet tomēr. Waves.

THE Day 21 // pārmaiņas - notiek!

Par THE plānu.

Pamazām back on the track. Ir pagājusi 21 diena jebšu 3 nedēļas. Aizvadītā pagājusi gan ar vairākām sevis uzstādītā plāna neievērošanas reizēm, bet.. apstāties nedrīkst.

Par to, kā vispār.

Vakardienas doma bija par cilvēkiem, viņu uzskatiem (jā, vakardienas - rakstu ar dienas aizkavēšanos). Salīdzinoši ļoti īsā laika sprīdī dzirdēju divus ļoti atšķirīgus paziņojumus. "Cilvēki nemainās." un "Tik neiedomājami, ka tāds cilvēks, kāds viņš bija kādreiz, varēja kļūt par to, kas ir tagad."

Un taisnība ir abiem. Jo bez gribasspēka cilvēki tik tiešām nemainās, bet saņemot sevi rokās var veikt neiedomājamo. Kam gan bieži var traucēt nospiedošā vairākuma uzskats, ka cilvēki taču nemainās.

Varbūt nemainās tie, kas domā, ka citi nevar mainīties? Jo pašiem tas nekad nav izdevies vai bijis nepieciešams? Tas, ja kāds nevēlas kļūt par savu labāko versiju (vai varbūt tāds jau jūtas?), nenozīmē, ka to nespēj citi. Ja grib un rīkojas, tad - var. :)

Tikai kārtējais pierādījums, ka nekas nav viennozīmīgs. 

Lai dzīve izdodas!

Dienas dziesma:
Intars Busulis - Brīvdiena