situāciju.
Jaunības-pusaudžu maksimālismā var domās izsapņot savu dzīvi kādam (diemžēl, konkrētam) laikam uz priekšu. Viss ir labi, ja bērnībā esi skippojis biezpiena ēšanu un kad pienāk tas laiks, kad izsapņotajiem sapņiem un vīzijām būtu jābūt piepildītām, Tu jau esi par tām aizmirsis. Bet, ja nē?
Tad simtu viena sapinusies doma prātā par to, kāpēc tas tā nav, un uz brīdi šķiet, ka "viss slikti", nekas vairs nav labojams, un tādas domas vairākus vakarus pēc kārtas spēj raisīt vienīgi vēlmi pēc vīna un lielās Fazer šokolādes ar rozīnēm un riekstiem.
Mieru. Nav jēgas domās un sajūtās ielaist desmitiem "Kāpēc?" par to, ka viss ir tieši šādi; prātot pagātnes situācijas, kā tās citādi varēja būt. Stop. Ir tikai šis brīdis. Un tās prātā citos scenārijos izspēlētās pagātnes situācijas būtu radījušas citādu šodienu.
Patiesībā jau viss ir labi. Nesakritība ar sākotnējo plānu nenozīmē, ka ir slikti. Citādi nav slikti. Tā ir un tas jāpieņem.
Chill mode ON, chill mode ON, chill mode ON.!
Viss notiek uz labu. Vienmēr.
Dienas dziesma:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru