Bija par kaut kāds teiciens, ka "ar cilvēkiem ir jārunā". Tieši tik vienkārši. Šķiet, ka par to kādu laiku atpakaļ jau esmu rakstījusi. Bet viss ir ciklisks (jebšu spirālisks - ciklā uz augšu), tāpēc es par to domāju vēl aizvien un atkal.
Dzīvē ir pienācis periods, kad domāju blokshēmās :), - tas ir tad, kad ir rombiņš ar divām izejām. Ir Yes/No apgalvojums/jautājums iekšā rombiņā, un, atkarībā no tā, vai tas izpildās (1) vai neizpildās (0), ir iespējami divi tālākie scenāriji.
Tad nu par šodienas tēmu. Runāšanu un domu un sajūtu atklāšanu. Ir divi varianti - Tu runā (1) vai Tu nerunā (0).
Ja Tu nerunā (0):
Tu neizstāsti savu viedokli, domas, sajūtas, un tās visu laiku paliek pie Tevis. It kā drošībā. It kā, jo neviens (vai varbūt kāds konkrēti) nezina Tavu viedokli un nevar izteikt savas domas vai sajūtas par konkrēto tēmu. Vai lai kas tas būtu. Tu it kā dzīvo mierā, jo nav uz saņemto reakciju jāreaģē, bet nemierā, jo neesi pārrunājis kādu sev svarīgu tēmu vai ko citu.
Ja Tu runā (1):
Tu visticamāk saņemsi reakciju. Pozitīvu, negatīvu. Vai nekādu. Bet reakciju, no kuras tālāk varēsi prātā vai sajūtās zīmēt nākamos rombiņus. Jā, riskējot vienmēr ir iespēja saņemt sev netīkamu rezultātu, bet, stāvot uz vietas, Tu ej atpakaļ un nedzer šampānieti.
Viss, kā vienmēr, ir atkarīgs no situācijas. Ir reizes, kad savas domas un viedokli vajag ietvert rīcībā. Ir citas - kad vajag vārdus un teikumus. Vai abus kopā.
Lai gan vienmēr ir savi "+" nedarīšanai, neriskēšanai, atlikšanai, man tomēr šķiet, ka ir liela burvība izkāpt ārpus savas komforta zonas un izdarīt to kaut kādu lietu, kurai nākas mazliet (vai daudz?) riskēt un saņemties. Ieklausies sajūtās, bet es saku, ka ir jāuzdrošinās un jādara. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Tāpēc uzdrošinies un ļauj Notikt!. :)
Dienas dziesma:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru