Pirmo reizi pieķeru sevi pie domas, kad kāda lēmuma pieņemšanai atbildību gribas uzvelt kādam citam. Vienkārši gribas akceptu:"Jā, Zane, liec tai lietai mieru. Tu to negribi un Tev to nemaz nevajag." Nemoki sevi.
Bet ir kaut kāda sabiedrības uzspiesta vēlme, lai es to lietu izdaru līdz galam. Negribas arī pievilt savus tuvos. Lai gan dzīvoju tomēr savu dzīvi, ir atbildība pret tuvajiem, kas ilgu laiku atbalstījuši šo ceļu ejot. Un ir palicis tik maz.
Rīt. Ceru saņemt kādu viedu ziņu rīt.
Dienas dziesma:
2 komentāri:
Būs vien jāizlemj pašai. ;) :))
Tā dzīve man liek, jā.. :))
Ierakstīt komentāru