Par THE plānu.
+ 8,7 km skrējiens Rīga - Mārupe - Tīraine. Ļoti mīļš skrējiens! Pavasara saule, pretvējš lielākajā daļā ceļa, dubļi, grants, peļķes, ledus, nekad neskrieti ceļi. Fantastika! Saķerta vesela emociju buķete. ŠEIT skrējiens apskatāms arī manā Endomondo profilā.
- Nesekošana līdzi ēdienkartei.
Par to, kā vispār.
Ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgi darīt to, kas Tev sagādā patiesu prieku! Mana ir skriešana. Un tas ir tik interesanti. Interesanti, kā lietas mainās. Atceros, kā sākumskolā sporta stundās nevarēju divus stadiona apļus noskriet, kā vidusskolā 1600 metrus īsais kross šķita kā milzu mokas. Šodien, tā paskatoties atpakaļ, nemaz īsti nevaru saprast, kas mani pamudināja uz skriešanu. Kāpēc vispār vajadzēja vēlreiz ķerties pie kaut kā tāda, kas tik ļoti nepatīk. Bet, redz kā, lietas mainās. Tagad jau rakstot sapņoju par savu nākamo skrējienu. Gandrīz kā iemīlējusies. :)
Skrējienu laikā, grūtākos brīžos, gan mēdz uznākt domas, kāpēc es to daru un kāpēc man to vajag, bet, ja tās nav pārgājušas līdz skrējiena beigām, tās zūd ne vēlāk kā 15 minūšu laikā pēc skrējiena. Un tad gribas vēl, un vēl, un vēl.. Endorfīns?
Runājot par prieku. Vakar noskatījos latviešu jaunekļu uzņemtu filmu Pazust Latgalē. Filma par dažādu ekstrēmo sporta veidu pārstāvjiem, kas divas nedēļas ceļoja pa mūsu pašu Latgali un darīja to, kas patīk. Kā viens no filmas varoņiem teica - ja Tev kaut ko ļoti patīk darīt, Tu atradīsi iespēju, kā ar to nodarboties jebkur. Un tā arī puiši - nodarbojās ar saviem hobijiem visneiedomājamākajās un, teorētiski, nepiemērotākajās vietās. Ļoti iedvesmojoša filma ļauties sev.
Arī soundtreki filmā piemēroti. Velkot paralēles ar dzīvi, ļoti iespiedusies prātā frāze:"Mēs nekad nebūsim draugi, bet domāsim gandrīz vienādi." Arī dienas dziesma šoreiz no filmas. Cita gan.
Superīga dienas dziesma:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru