Paulu Koelju. Alķīmiķis

Viņš zināja, ka gani, tāpat kā jūrnieki un ceļojošie tirgotāji, agri vai vēlu sastop kādu, kā dēļ ir vērts aizmirst bezrūpīgos klaiņošanas priekus.

- Un kādi ir pasaules lielākie meli? - aitu gans, gluži samulsis, vaicāja.
- Tie ir šādi: dzīvē pienāk brīdis, kad mēs vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā. Tādi ir pasaules lielākie meli.

Bagātības atsedz plūstošā ūdens spēks, un šīs pašas straumes tās aprok.

Ja cilvēkam visas dienas liekas vienādas, tas nozīmē, ka viņš neprot ieraudzīt labo, ko katru dienu, steigdama savu ceļu, atnes saule.

Šo to viņš jau agrāk bija pieredzējis, un īsts jaunums tas nebija, taču nekad nebija tam pievērsis uzmanību. Un tikai tāpēc, ka bija pie notiekošā pieradis.

"Cilvēkiem ļoti patīk runāt par zīmēm," aitu gans nodomāja. "Īstenībā viņi nemaz neaptver, ko saka."

Mums jāizmanto izdevība, kad veiksme ir mūsu pusē, un jādara tās labā tikpat daudz, cik tā dara mūsu labā. To sauc par labvēlības principu. Vai iesācēja veiksmi.

Tagad, kad esmu ieraudzījis, cik lielas ir manas iespējas, es jūtos daudz sliktāk nekā agrāk. Jo es zinu, ka man varētu būt viss.

Līdzko cilvēks pieņem lēmumu, viņš tiek ierauts spēcīgā straumē, un tā viņu aiznes uz vietām, kas nav pat sapņos rādījušās.

"Es esmu mācījies no aitām un esmu mācījies no kristāla," aitu gans sprieda. "Un es varu mācīties arī no tuksneša."

Intuīcija patiesībā ir pēkšņa dvēseles iegremdēšanās dzīves visaptverošajā straumē, kurā cilvēku dzīvesstāsti ir cieši savijušies, un mēs varam uzzināt, ko vien vēlamies, jo - tur viss ir rakstīts, Maktub.

Un vienai allaž bija kaut kas no tā, kas nepieciešams otrai, - it kā patiesi viss būtu vienas rokas rakstīts.

Ja reiz tu esi nokļuvis tuksnesī, atpakaļceļa nav. Un, ja tu nevari doties atpakaļ, tev jārūpējas tikai un vienīgi par labāko veidu, kā doties tālāk.

"Mēs esam metuši daudzus lokus, bet nekad neesam novirzījušies no ceļa."

Dzīve - tas ir brīdis, ko mēs izdzīvojam šobrīd.

Tagad es esmu ķēries pie tā, ko būtu varējis uzsākt pirms desmit gadiem. Tomēr es esmu laimīgs, ka negaidīju divdesmit gadus.

Ja tu pievērs tagadnei vajadzīgo uzmanību, tu vari to uzlabot. Un, ja tu veic uzlabojumus tagadnē, arī tas, kas notiks vēlāk, būs labāks.

Tev jāielāgo, ka mīlestība nekad neliedz cilvēkam sekot savam Liktenim. Ja viņš pamet savus pūliņus, tas nozīmē, ka mīlestība nav bijusi īsta... Tāda, kas runā Pasaules valodā.

Ja esi atradis kaut ko tādu, kas veidots no tīras vielas, laiks to nesabojās. Un tu varēsi atgriezties, kad vien vēlēsies. Bet, ja tas, ko tu atradi, ir bijis tikai gaismas zibsnis, zvaigznes uzliesmojums, atgriežoties tu nesastarpsi neko.

Vairums ļaužu pasauli uztver kā apdraudētu vietu, un, patiesi, tieši tāpēc, ka viņi tā uzskata, šī zeme arī kļūst par apdraudētu vietu.

- Kāpēc sirdis neaicina cilvēkus turpināt ceļu pretim saviem sapņiem?
- Tāpēc, ka tas sirdīm liek ciest visvairāk, bet ciest tām nepatīk.

Cilvēka acis atspoguļo viņa dvēseles spēku.

Tikai viena lieta sapni spēj padarīt nesasniedzamu: bailes no neizdošanās.

Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli. (..) Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.