#33

Apmēram 180 : 8308 ir mazliet vairāk kā 2%. Ja tas ved uz labu, varbūt nemaz nav tik traki.

Vai tomēr.

Ir bijis labāk. Šķiet, ka šodien ir viena no tām dienām, kad.. ir grūti. "Stāvēt uz vietas ir tas pats, kas atpakaļ iet" un "Kas lēni nāk, tas labi nāk". 

Kur ir robeža starp stagnāciju un lēno progresu?,

un kad ir tas brīdis, kad ir vērts teikt: "Basta!" un gandrīz brutāli ignorēt savas iekšējās sajūtas? Šajos brīžos atceros Ragaciema Agneses man teikto - viss man dzīvē jāsasniedz pamazām. Lai gan gribu visu un uzreiz, ir jāmācās būt pacietīgai. Bet vai nu jau nav gana? Nogurusi pati no savām sajūtām.

Vēl, vispār, ir brīži un dienas, kad piejaucu visam tumšākus toņus, kādi tie ir patiesībā. Iespējams, jau rīt vai pēc pāris stundām domāšu:"Bet patiesībā viss taču ir tik labi!" Lai gan vairs nezinu, vai tā vēl gribu domāt. Varbūt tā būtu turpināšana dzīvot cerībā, kurai nav jēgas. Kā saprast? Kārtējā mazā cerība (atkal), ka dzīve pati visu noliks savās vietās. Un drīz.

PS Sapnī redzēju kurpes. 

Sapņu tulks par sapnī redzētajām: "jaunas - labas pārmaiņas dzīvē, droša peļņa, patīkams ceļojums; spožas - gods; uzlaikot- sākt jaunu darbu; apaut- labklājība; jaunas apaut- jauns darbs, jauns vīrs"

Man, lūdzu, visu no tā.